mistruôt, tr., mengen, mischen: auzas un miežus [Bers.], Spr. pie vārtiem uozuoliņš mistruotiemm (Var.: mīstītiem) zariņiem BW. 26542, 5. Refl. -tiês, sich mengen, mischen, durcheinander geraten: māk vītuols gruozīties, māk zariņi mistruoties BW. 1050. viss tur mistrām mistruojas Rainis.

Avots: ME II, 637

mistruôt: vīķuos sēj mistruotu (jauktu) labību AP.

Avots: EH I, 819