mizenes

mizenes, miziņš, miziêns Kav., Prügel: kuŗš vē̦lāki atskries, tam mizenes LP. IV, 155. esi nu tu gan miziņu pelnījis Druva I, 710. nu tad jau mājās miziņš būs Alm. Vgl. mizuôt und [mizas].

Avots: ME II, 639, 640