moļļa

[moļ˜ļa, ein Mischmasch: vai tā kāda putra, - tā tik tāda moļļa! Dond.; vgl. muļ˜ļa.]

Avots: ME II, 657


moļļa

moļ˜ļa,

1): auch Stenden;

2) ein Schmutzfink
Lems.; "netīrīgs, nekārtīgs cilvē̦ks" A. Melnalksnis Mazsalaca 54;

3) "nejē̦ga" Suhrs n. FBR. VIII, 111; "neizdarīgs cilvē̦ks" Stenden.

Avots: EH I, 827