monenieks

muõneniẽks, [muõnnieks Salis], ein Knecht, der für eine bestimmte Arbeit Deputat, Löhnung in Naturalien arhält: par muonenieku dažuos apgabaluos sauc kalpu, kam nuoteikts zināms darbs ar sievu kuopā un kas dabū zināmu deputātu (grauduos u. c.) A. XII, 678; MWM. VII, 323; Seg., Paul.

Avots: ME II, 683