muceklis,

1) eine Stelle, wo man einsinkt:
viņš ieskrējis dumbrainā vietā līdz padusēm mucekļa, muokām čigāns izrāpies nuo mucekļa. buks pazudis muceklī LP. VII, 986;

2) der Deserteur, Läufling
L., St. Zu mukt.

Avots: ME II, 658

muceklis, ‡

3) ein Mischmasch
Frauenb.: tādu mucekli (biešu lapas ar miltiem) pīles negrib.

Avots: EH I, 827