Paplašinātā meklēšana

‡ brāzât, -ãju,

1) reiben, kratzen
(mit à ² ) Warkl., Zvirgzdine: cūka brāzā mugaru ap pakši Zvirgzdine. zābaki lieli, brāzā kājas ebenda;

2) schmieren, sudeln
(bràzât ² ) Pilda: nebrāzā ar netīrām ruokām! Refl. -tiês, sich reiben, kratzen Warkl.: zirgs pie siles brāzājas.

Avots: EH I, 239

izdarinât, 2): ausschneiden (?): muļķītis izdarina jiem nuo mugaru pa sluoksnei Pas. VI, 362 (ähnlich VII, 294; XI, 57); ausbrechen (tr.): i. kapuostus, die untauglichen Kohlblätter ausbrechen AP. i. ve̦cās kāpuostu lapas luopiem Warkl.; ‡

6) bessern, korrigieren
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: tās vietas, kur kas misējies, i. (unter "corrigieren"). In den Belegen aus Lettg, könnte das -a- hier auch ein altes e, vertreten, vgl. ‡ II izderinât.

Avots: EH I, 441

‡ knaîbelêt ² -ēju Salis, Seyershof, = knaîbît: man aukstums sāk k. mugaru">mugaru Seyershof.

Avots: EH I, 626

I laîda,

1): ādu sagriêž laĩdās (in schmale Streifen)
Siuxt. nuogriêž, kādu laĩdiņu nuo vidukļa ebenda. tur tīrums, tur pļava - viss vienā laîdā KatrE. kad sāka kliegt, viņam valuoda gāja vienā laîdā ebenda. viss vienā laîdā, iznāk Oknist. mūsu lādēm vāki ir vienā laîdā (sind eben) AP. izšuvās sev kleitus vienā laîdā (in einem Stück, ohne Teilung in Rock und Bluse) ebenda. visa būve bij vienā laîdā ebenda. ejuot ē̦kas divstāvu laidai ("?") gar galu gaŗām Janš. Līgava I, 184;

3): ‡

g) laîda saucama; kad uzliek lieku dzelztiņu izkaptij pie pē̦das gar mugaru Heidenfeld; ‡

4) Freiheit
Druw,: luopi palikuši savā laĩdā Zögenhof.

Avots: EH I, 711

mugara: auch Gr.-Buschh., Laitzen, Lubn., Pilda, Seyershof, Sonnaxt, Zvirgzdine, Pas. VI, 363 (aus Eglūna), loc. s. mugarā FBR. XIII, 35 (aus Borchow), BW. 21378 (aus Salisb.), pa mugaru 33620, 3 (aus Dubenalken).

Avots: EH I, 829

nùodarinât,

1): auch (zarus nuo kuoka, lapas nuo saknēm) Fest. n. sīpuolus Ramkau. n. eglei zarus Sonnaxt. n. zarus, kāpuostu galviņas, burkānus (lakstus nuolaužuot) AP.; "nuomizât, nuodīŗāt": n. nuolaistus kuokus, karpānus AP. baļķis nuodarināts Pas. VIII, 413. nuodarināt (mit a aus e̦?) trīs ādas luoksnes par mugaru Pas. VII, 293.

Avots: EH II, 38

II patikt,

2): kai jī te patika Pas. IX, 202 (ähnlich 328; X, 242). redzēja, kur jie patikuši XII, 194. puika patika savā sē̦tā 486. patika uz lielu akmeni 517. p. zem le̦dus Oknist. ar tādu aušāšanuos ar ne˙kur nevar p. Ciema spīg. 69;

4): jai patiks (scil.: pēriens) par mugaru un vē̦de̦ru Pas. XII, 339; ‡

5) treffen
(mit dem Dativ): puisis ... sviede ar cirvi, bet pīlēm nepatika Pas. XII, 399.

Avots: EH XIII, 182

I plĩtêt Karls., Salis, -ẽju,

1) schlagen; klatschen:
plìtē ² viņam pa mugaru! Mar. n. RKr. XV, 131. plītēsim kumeliņus ce̦lmuojā līdumā! BW. 19604 var. zirņus plītēt U., Erbsen ausklopfen;

2) prassen, schwelgen, schlemmen, saufen, durch die Gurgel jagen:
rīt un plītēt, fressen und saufen, ein schwelgerisches, liederliches Leben führen U. piekusušas abas ruokas rudzu putru plītējuot BW. 31115. putru plĩtêt PS. viņi negrib strādāt ne˙kādu darbu, bet tikai rīt un plītēt A. XX, 810. Refl. -tiês, aufs Wasser schlagen, dass es klatscht: puikas upē pe̦ldē̦damies plītējās Plm. n. RKr. XVII, 74.-Subst. plĩtêšana,

1) das Schlagen; Klatschen;

2) das Prassen, Schwelgen, Saufen;
plĩtê̦tãjs,

1) wer schlägt, klatscht;

2) der Schwanz
Brasche;

3) ein Prasser, Schwelger, Schlemmer, Säufer.
Auf nd. plite "Schlag" (vgl. KZ. LII, 123) beruhend? Zur Bed. 2 vgl. le. pitkât. pĩckât, plencēt.

Avots: ME III, 349

I slêksne (li. slėksnė "Schicht" Miežinis) Gr.-Buschh., slèksne ² Saikava, = sluoksne: mugaru">slēksni izdzīt par mugaru Gr.-Buschh. labu slēksni guobas krija iedeve ebenda. Anscheinend zu sluoksne.

Avots: ME III, 928

šmàrît ² Mar., -ĩju,

1) stark (mit der Peitsche) schlagen:
šmārī pa mugaru! Mar. n. RKr. XV, 140;

2) stark regnen:
līti šmārīja, plīkšēja vien Mar. n. RKr. XV, 140. Aus r. шмáрить "schlagen, peitschen".

Avots: ME IV, 83

stibât, -ãju,

1) auch stibuôt Gr. - Jungfernh., (mit etwas Schwerem Mar.) schlagen, durchprügeln Kromv. n. U., Janš. Precību viesulis 84: stibā pa mugaru! Mar. n. RKr. XV, 138;

2) auch stibuôt U., "mit steifen Füssen gehen"
Mar., schwerfällig daherwandern Seew, n. U., lahmen Lems., Kokn., Salis n. U.: stibā vien uz priekšu! gan vakarā atpūtīsies Mar. n. Rkr. XV, 138. klibuodams, stibuodams (Juods nuo pekles ārā vilkās) De̦glavs Rīga II, 1, 160. Zu stiba.

Avots: ME IV, 1064

‡ svetêt, = zvetêt 1; ar vē̦zu par mugaru s. Pas. IX, 426 (aus Silajāņi). ar pātagu juo (ihn) s. XI, 302 (aus Kaunata).

Avots: EH II, 615