mugât, -ãju, - mudzinât: dziju Lub. Refl. -tiês, - mudzināties Lös. n. Etn. IV, 147.

Avots: ME II, 661

mugât: m. (sajaukt) linus Fest. Refl. -tiês,

1): kuo te mugājies (=mudzinies 3?) - kâ pa miegam? PV.; ‡

2) "ar zināmu grūtumu darbā (piem., pļaujuot, kuļuot) luocīties" Auleja. Zur Bed. vgl. auch uzmugât.

Avots: EH I, 829