murcīt

mur̂cît [auch Lös., mur̂cît 2 Salis., Ruj., Arrasch], -cu Naud. od. -ku (II s. -ki) Lös., -cĩju, tr., quälen, quetschen: kuo tu murki kaķi? Lös., Aps., Lub. nemurci sunīti! Naud. Vgl. ņurcît, murdzît.

Avots: ME II, 667


murcīt

mur̂cît: auch (prs. mur̂ku) Gr.-Buschh.; "burzīt" Grenzhof (Mežamuiža).

Avots: EH I, 832