izmurgot
izmùrguôt, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang, murguot: līdz pusnakti izmurguojušies Dünsb. Apakš ziemas svētku eglītes III, S. 111.
Avots: EH I, 468
Avots: EH I, 468
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'murguot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'murguot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (12)
izmurgot
izmùrguôt, phantasierend, im Halbschlaf die Nacht verbringen: šis, visu nakti izmurguojis, ieduomājās drusku nuosnausties LP. IV, 25. gaŗa rudens nakts bija izmurguota AU.
Avots: ME I, 774
Avots: ME I, 774
luga
I luga, luģis, lugus,
1) Mal:
uz trim lugiem Mat., lugām, luģiem, zu dreien Malen U.; lugu lugiem, zu wiederholten Malen, oft Kaul., [Salisb.] viņam uznāk lugu lugiem kle̦pus Mat.;
2) Zeit:
es uz kādu lugu pie tevis aiziešu Mat. viņi jau vienu lugu strādājuši, sie haben schon eine Zeitlang gearbeitet M. vienā lugā murguot, in einem fort phantasieren A. VIII, 1, 22;
3) viņa ir uz uotru lugu, sieistschwanger
Arrasch n. U.;
4) Anzahl: jau vienu lugu nuodziedājuši, eine Anzahl Lieder haben sie schon gesungen
U. (eine gewisse Zeit Mat.);
5) eine Melodie
(?) U.;
6) luga*, das Drama
Kronw.: bē̦du, juoku luga, Tragödie, Komödie;
7) = luča: nu tik zagļiem luga Mat. gaŗnadžiem nu bij luģis B. Vēstn. tur man bija labi lugi, da hatte ich gute Zeit U.;
8) luģis Grünh., luģe Sessau, der Haufe:
salmu luģis, lube Dond., Strohhaufen: suns ielīda salmu luģī Grünh.;
9) der Anfall:
kad trakam sunim uznāk lugus (oder lugi), tad viņš sāk skriet un kuost Salisb. viņam uznāca tads lugus, er bekam einen solchen Anfall Ruj., Salisb. n. U. [In den Bed. 1-5, 7 und 9 aus estn. lugu "Mal; Zahl; Lied, Musiltstück; Zustand", s. Thomsen Beröringer 266.]
Avots: ME II, 510
1) Mal:
uz trim lugiem Mat., lugām, luģiem, zu dreien Malen U.; lugu lugiem, zu wiederholten Malen, oft Kaul., [Salisb.] viņam uznāk lugu lugiem kle̦pus Mat.;
2) Zeit:
es uz kādu lugu pie tevis aiziešu Mat. viņi jau vienu lugu strādājuši, sie haben schon eine Zeitlang gearbeitet M. vienā lugā murguot, in einem fort phantasieren A. VIII, 1, 22;
3) viņa ir uz uotru lugu, sieistschwanger
Arrasch n. U.;
4) Anzahl: jau vienu lugu nuodziedājuši, eine Anzahl Lieder haben sie schon gesungen
U. (eine gewisse Zeit Mat.);
5) eine Melodie
(?) U.;
6) luga*, das Drama
Kronw.: bē̦du, juoku luga, Tragödie, Komödie;
7) = luča: nu tik zagļiem luga Mat. gaŗnadžiem nu bij luģis B. Vēstn. tur man bija labi lugi, da hatte ich gute Zeit U.;
8) luģis Grünh., luģe Sessau, der Haufe:
salmu luģis, lube Dond., Strohhaufen: suns ielīda salmu luģī Grünh.;
9) der Anfall:
kad trakam sunim uznāk lugus (oder lugi), tad viņš sāk skriet un kuost Salisb. viņam uznāca tads lugus, er bekam einen solchen Anfall Ruj., Salisb. n. U. [In den Bed. 1-5, 7 und 9 aus estn. lugu "Mal; Zahl; Lied, Musiltstück; Zustand", s. Thomsen Beröringer 266.]
Avots: ME II, 510
mudot
mudot
muduôt, intr., in krankhaftem zustande, im Fieber unverständlich sperchen Nigr., phanasieren: viņai agōnijā muocuoties un muduojuot, viņas acis tâ˙pat lūkuojās kâ tagad JR. IV, 6. tikai klusībā un vienulībā viņš varēja duomāt un pārduomāt, muduot un murguot Janš. [nuo tās (Edas) viņš duomā un muduo dienām un naktīm Janš. Čāp. 23.] Vgl. mūdêt 2.
Avots: ME II, 659, 660
Avots: ME II, 659, 660
murdēt
mùrdêt,
1): undeutlich sprechen
Auleja (prs. mur̂žu), (mit ur̂ ) Oknist (mit einem i- Stamm im Präsens). Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine; ucins mur̂dē̦dams pieduŗ aitai purnu Saikava. bē̦g kazeņas murdē̦damas (knurrend?) Tdz. 50706, 1;
2): ūdens mur̂dē̦dams nāk nuo kalna Sonnaxt. dubļu murdēšana A. Grīns Dvēseļu put. 73;
3): "murguot">murguot" (mit ur̂ ) Zvirgzdine; ‡
5) = murdēties: visu nakti mùrdēja 2 Warkl.
Avots: EH I, 832
1): undeutlich sprechen
Auleja (prs. mur̂žu), (mit ur̂ ) Oknist (mit einem i- Stamm im Präsens). Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine; ucins mur̂dē̦dams pieduŗ aitai purnu Saikava. bē̦g kazeņas murdē̦damas (knurrend?) Tdz. 50706, 1;
2): ūdens mur̂dē̦dams nāk nuo kalna Sonnaxt. dubļu murdēšana A. Grīns Dvēseļu put. 73;
3): "murguot">murguot" (mit ur̂ ) Zvirgzdine; ‡
5) = murdēties: visu nakti mùrdēja 2 Warkl.
Avots: EH I, 832
murdēt
mùrdêt Smilt., [mùrdêt 2 Kl.], mur̂dêt C., [Kr., Kreuzb., Prl., Fest.], mur̃dêt Kand., -u, -ẽju [Pixtern], intr.,
1) knurren, brummen, faseln, murren
[Zaļmuiža], Spr., [mur̃fêt Ruj.]: viņi vienmē̦r murd un rūc Vīt. murdēja apjaucis kaut kuo pratī A. XII, 749. tarkšķ un murd cauru dienu it kâ vaļas ļaudis Alm. murdēja padebesis liesmaini karsts Egl.; ["undeutlich sprechen" Wessen];
2) sprudeln
[Kreuzb., ur̃dêt Jürg., Schujen, mur̂dêt C.], rieseln, brodeln Serb.: muca te̦k murdē̦dama BW. 26239. e̦ze̦rs vārījies, murdējis visu dienu LP. VII, 479. nuo turienes nācis ūdens murdē̦dams laukā LP. VI, 302. [akmens murdē̦dams (ar truoksni burbuļus me̦zdams) nuogāja ūdenim dibe̦nā Nötk.] asinis nāca nuo de̦guna murdē̦damas Ramk., Plm.;
3) phantasieren (= murguot">murguot) [Kreuzb.];
4) durch die Massenhaftigkeit ein Geräusch erheben, wimmeln
[AP.]: viss e̦ze̦rs murd vien nuo zivīm Wolm. arī kungu bijis, ka murd vien Alm. Refl. -tiês, nicht schlafen, schlaflos, in Phantasien die Zeit zubringen: puisis, visu nakti izmurdējies pa kāzām, grib gulēt Dond. [In der Bed. 1 Reimwort zu ņurdêt (vgl. auch murmêt); in der Bed. 2 (Reimwort zu burdêt) auch Bezzenberger BB. XXVII, 152 zu li. murdýnas, "eine quellige Stelle"; in der Bed. 3 vielleicht aus murguôt und muldêt kontaminiert.]
Avots: ME II, 668
1) knurren, brummen, faseln, murren
[Zaļmuiža], Spr., [mur̃fêt Ruj.]: viņi vienmē̦r murd un rūc Vīt. murdēja apjaucis kaut kuo pratī A. XII, 749. tarkšķ un murd cauru dienu it kâ vaļas ļaudis Alm. murdēja padebesis liesmaini karsts Egl.; ["undeutlich sprechen" Wessen];
2) sprudeln
[Kreuzb., ur̃dêt Jürg., Schujen, mur̂dêt C.], rieseln, brodeln Serb.: muca te̦k murdē̦dama BW. 26239. e̦ze̦rs vārījies, murdējis visu dienu LP. VII, 479. nuo turienes nācis ūdens murdē̦dams laukā LP. VI, 302. [akmens murdē̦dams (ar truoksni burbuļus me̦zdams) nuogāja ūdenim dibe̦nā Nötk.] asinis nāca nuo de̦guna murdē̦damas Ramk., Plm.;
3) phantasieren (= murguot">murguot) [Kreuzb.];
4) durch die Massenhaftigkeit ein Geräusch erheben, wimmeln
[AP.]: viss e̦ze̦rs murd vien nuo zivīm Wolm. arī kungu bijis, ka murd vien Alm. Refl. -tiês, nicht schlafen, schlaflos, in Phantasien die Zeit zubringen: puisis, visu nakti izmurdējies pa kāzām, grib gulēt Dond. [In der Bed. 1 Reimwort zu ņurdêt (vgl. auch murmêt); in der Bed. 2 (Reimwort zu burdêt) auch Bezzenberger BB. XXVII, 152 zu li. murdýnas, "eine quellige Stelle"; in der Bed. 3 vielleicht aus murguôt und muldêt kontaminiert.]
Avots: ME II, 668
murdzēt
murkšēt
nomurgot
nùomùrguôt: visu nakti ir nuomurguots, ne krietni miegā, ne nuomuodā Jauns. J. un v. 33.
Avots: EH II, 71
Avots: EH II, 71
nomurgot
nùomùrguôt, intr., schlaflos in Phantasien längere Zeit verbringen: kā˙pēc naktis nuomurguotas? Asp.
Avots: ME II, 823
Avots: ME II, 823
sepinēt
‡ II sepinêt, (viel und unzusammenhängend) träumen Baltinow, Borchow, Nautrēni, Pilda, Stirniene, Warkl.; im Schlaf phantasieren ("murguot") Lubn., Warkl.; inhaltsloses Zeug schwatzen Borchow; faseln Auleja, Borchow, Warkl.
Avots: EH XVI, 477
Avots: EH XVI, 477