murkšļāt

mur̃kšļât, -ãju, mur̃kšļuôt, tr., intr., schlabbern [Alswikken]: zirgi murkšļāja miltu ūdenī Līn., Matk. Refl. -tiês [Gr. - Essern, mur̂kšļuôt(iês) 2 Lautb., läsiig, liederlich, ohne rechte Lust trinken]: trīs vīreļi mur̃kšļājas pie pāris pudelēm alus Janš. [Zu ai. murkšlénti od. mùrkšlinti "patschen, sudeln".]

Avots: ME II, 670


murkšļāt

mur̃kšļât: trinken und das Getrunkene aus dem Mund hinausfliessen lassen NB.; sivē̦ni murkšļā ("labi neē̦d") ēdienu Valtaiķi. Refl. -tiês: pīles, dīķī kukaiņus ķe̦rdamas, murkšļājas (schlabbern?) Frauenb.

Avots: EH I, 834