murēties

murêtiês, -ẽjuôs,

1) schaflos zubringen (die Zeit):
puisis, visu nakti izmurējies, grib gulēt Dond.;

[2) ohne Unterlass arbeiten:
visu dienu ir kuo murēties, lai kuo pastrādātu Dond.].

Avots: ME II, 668, 669