mutaîns, mundfertig, redselig: kad precinieku labi mutaini gāja meitu uzrunāt... Konv. ² 3288.

Avots: ME II, 673

mutaîns: šī bijusi tik mutaina, ka ne˙viens šās nevarējis aizrunāt Pas. X, 226.

Avots: EH I, 836