muļâtiês, -ājuôs,

[1) Unsinn treiben, trödeln, langsam arbeiten:
kuo tu muļājies: strādā dūšīgi! Mar. n. RKr. XV, 127, [Bers.]. Hochle. aus muļļāties?];

2) "?": nu muļājies, nu muocījies LP. V, 152.

Avots: ME II, 666

muļâtiês,

1): ungeschickt arbeiten
N.-Peb.

Avots: EH I, 831