mužināt

mužinât Nerft, mužît, -ĩju C., tr., quälen, zu Tode quälen, umbrigen: kaķi, bē̦rnu. ve̦lnam sevu riekstu sauju, lai žīdiņu mužināja BW. 31510, 1. [mužināt "kutināt, spaidīt, viļāt, kamāt" Wessen; "= mudžinât" Nötk.]

Avots: ME II, 677


mužināt

mužinât: quälen Auleja, Bērzgale, Pilda, Zvirgzdine; "mušît" Wessen; "ķircināt, kutināt, mīlināt" Lettg.Refl. -tiês Auleja, sich abplagen: m. ap darbu.

Avots: EH I, 837