mâcinât [li. mokìnti, apr. mukint "lehren"], tr., abrichten, dressieren: dažs mācināts suns pruot, kad viņam tuo saka GG.

Avots: ME II, 575

mâcinât: lehrett (mit ā ) Nidden, (mit ã ) Preiļi (Kur. Nehrung): ‡ Refl. -tiês Nidden, = mâcîtiês.

Avots: EH I, 788