mātīca, mātice St., U.,

1) die Schwiegermutter:
mātīciņa, mātīciņa, abi viena bargumiņa BW. 23853; [23193, 1; 23389;

2) die Mutter
Warkl.;

3) mãtica Lautb., die Schraubenmutter.]

Avots: ME II, 589

mātīca,

1): die Mufter des Mannes
Lubn. n. BielU., (mit à ² ) Pilda, Zvirgzdine, (acc. s. mātici) BW. 23402 var.

Avots: EH I, 794