mēlīgs
mèlîgs,
1) zungenfertig, sprachgewandt:
cik mēlīgs viņš! Sudr. E. lasīja ar dziesmu un mēlīgu izrunu palīdzību dāvanas A. XI, 625;
2) klatschhaft, spöttelnd, satyrisch
U., Etn. III, 169.
Avots: ME II, 615
1) zungenfertig, sprachgewandt:
cik mēlīgs viņš! Sudr. E. lasīja ar dziesmu un mēlīgu izrunu palīdzību dāvanas A. XI, 625;
2) klatschhaft, spöttelnd, satyrisch
U., Etn. III, 169.
Avots: ME II, 615