mērcamais

mḕ̦rcamais, Past. pass. von mḕrkt, der Prügel, ein Stock zum Schlagen Ahs.

Avots: ME II, 617


mērcamais

mḕ̦rcamais, ‡

2) ein dickflüssiger, aus Grütze (mit Fleisch
Siuxt) gekochter Brei Lesten n. FBR. XV, 31: kad apsẽja miežus, tad vārīja mē̦rcamuo; vārīja astes kaulu ar mē̦rcamuo Siuxt.

Avots: EH I, 807