mērnēt

mẽrnêt, -ẽju,

1) hungern,
"badu mirt" Lös. n. Etn. IV, 146: diezgan mē̦rnē̦ts Lub. [guovis stāv un mẽrnē uz kailas nuoras Jürg.;

2) aushungern, abmagern
Fest.] Vgl. mērdêt.

Avots: ME II, 620