mīkstnējs [Adjektiv?], Weichling [?] L., Ruj. n. U.

Avots: ME II, 643

mīkstnējs: liels un m. (schlaff?) augumā Klaustiņš Atpūta, № 636, S. 6; weichlich ("vārīgs, glēvis") Stender Deutsch-Lett. Wrtb.

Avots: EH I, 821