mīls

[mīls Bers. "lieb".]

Avots: ME II, 645


mīls

mīls: auch (mit ì 2 ) Kaltenbr. n. FBR. XVII, 75, Warkl. n. FBR. Xl, 102: es redzēju savu mīlu aiz e̦ze̦ra ecējuot Tdz. 40831.

Avots: EH I, 822