I mĩstît [auch Wolm., Alt - Salis, Līn., mîstît Kl., Kr., mîstît ² Neu - Salis (li. minstyti)], - u, - ĩju, tr., freqn. zu mĩt, Flachs brechen (eig.: wiederholt treten): pušu šķīru linu sauju, kulstīdama, mīstīdama (Var.: paisīdama) BW. 21901. [mīstījums U., der zu brechende Flachs.] Vgl. li. linùs mìnti "Flachs brechen". [mîstît linus Domopol "apgruozīt uz maļamās mašīnas saliktus linus"; zu mît?

Avots: ME II, 647

I mĩstît,

1): auch AP., Behnen, C., Dunika, Ermes, Grob., Hasenp., Iw., Jürg., Kegeln, Lemb., Lems., N.-Peb., Orellen, Pankelhof, Selg., Serbig., Seyershof, Smilt., Wandsen, Zögenhof, (mit î ) Saikava; ‡

2) prügeln
Ermes, Grawendahl, Salis, Smilt., Zögenhof; ‡

3) viel (fr)essen:
tas visu kuo mīsta (Lemb.) resp. mĩstī (Smilt.) iekšā.

Avots: EH I, 822

II mîstît, - ĩju, tr., öfters tauschen: zirgus C., Bers., Lub., Spr. [vārdus mîstît Kl., versehentlich ein Wort statt eines andern Wortes aussprechen. Zut mît.

Avots: ME II, 647

II mîstît: mītnieks mîsta zirgus Warkl.

Avots: EH I, 822

III mīstît, mischen Bers. n. Etn. IV, 147: [mīklu mīstīt Bers., den Teig rühren].

Avots: ME II, 647

IV mīstît "?": še ir tava liepa auga mīstītiem zariņiem BW. 11628. uozuoliņš mīstītiem zariņiem 33625, 15. [Um Bauske seien mîstîti ² zari - Zweige, deren Zugehörigkeit (zu einem Ast oder zum Stamm) wegen dichter Verzweigung nicht gleich zu erkennen ist; mīstīti zari "cits caur citu izauguši zari" Vīt.; nekārtīgi saauguši zari" Dricē̦ni; krustām šķērsām saauguši zari" AP., Laud.]

Avots: ME II, 647