mũle,

1) das Maul, die Schnauze
Wid.: apēda panāksni dūmaļas mūli BW. 19192, 1. dabūsi pa mūli;

2) eine hornlose Kuh
Janš., [Paplacken, Dunika, Iw., Tadaiken]: tur ēda mūlīte, brīžiem mē̦tādama asti MWM. X, 4. [In der Bed. 2 nach Būga PФB. LXXII, 193 zu li. mùlas, sloven. múl "ohne Hörner"; in der Bed. 1 aus mnd. mûl "Maul".]

Avots: ME II, 678

mũle, 1): auch Dunika, Siuxt;

2): viena raģe, uotra m. Tdz. 52376.

Avots: EH I, 838