nùolìetât, nùolìetuôt, tr.,

1) abnutzen, unbrauchbar machen:
nazi, cirvi;

2) umbringen, töten:
nuo rīta bendēm bij vest jaunākuo māsu uz mežu nuolietāt LP. IV, 119. Refl. - tiês, sich abnutzen: tad lietas drīzi nuolietājas LP. V, 23.

Avots: ME II, 813

nùolìetât,

2): auch Siuxt u. a.; viņi bē̦rnu vienmē̦r dauzīdami nuolietās AP. tâ apiedamies var vis˙stiprākuo zirgu n. ebenda; ‡

3) "briesmīgi nuopelt, nuosūdzēt" Bers. Refl. -tiês, ‡

2) sich abplagen
AP.: saimenieks bij galīgi nuolielājies, viens pats tur strādādams.

Avots: EH II, 64