nùolamât, tr., durchschimpfen, abkanzeln, einmalig schimpfen: meitas mani nuolamāja BW. 11312. kundziņš manus bāleliņus bajāriņus nuolamāja 31325.

Avots: ME II, 808

nùolamât, ‡ Refl. -tiês, zur Genüge schimpfen: nuolamājas ... un aiziet pruojām Pas. XII, 192.

Avots: EH II, 60