nospīrināt

nùospīrinât, s. nùospirinât.

Avots: ME II, 856


nospīrināt

nùospīrinât, ‡ Refl. -tiês, verreckėn: bail bij, gan˙drīz (teļš) nuospīrinājas P. W. Šis ar mani tiesāties? 8.

Avots: EH II, 89