nùotît,

1) abwickeln, abwinden, abspulen, abhaspeln:
dziju nuo spuoles, nuo tītavām;

2) bewickeln, umwinden, festwickeln:
puisis paķēris valgu, nuotinis abru LP. III, 42. Refl. -tiês,

1) sich bewickeln, sich vermummen:
divas nuotinušas sievietes Zeltm.;

2) sich abwickeln:
virve nuotīsies nuo trīsuļa Pūrs III, 151.

Avots: ME II, 875

nùotît,

2): nuotinis dilbas ... ar ... siksnām Janš. Līgava I, 123. Refl. -tiês,

1): zirgu, kas ar virvi pie mieta pa˙visam bija nuotinies Pas. V, 411; ‡

3) sich (dat.) bewickeln:
liêlus nuotinies ar ... auteļiem Janš. Līgava II, 237.

Avots: EH II, 101