II nĩdêt,

1): auch Iw. n. FBR. VI, 52, PIKur., Selg., (mit ī ) Assiten, Grawendahl: kâ guosniņa nīdē̦dama Tdz. 45842.

Avots: EH II, 26

nĩdêt, - u, - ẽju, intr.,

1) leise brüllen
[Dond., Dunika, Wandsen], Ahs., [Līn.]: guovis īd jeb nīd, kad grib ēst Etn. II, 51. es apsegšu buļļu ādu, tu staigāsi nīdē̦dama BW. 25278, 5; 2) weinen, flennen: "nīd kâ guovs", saka, kad kāds raud, bet raudāt negribas.

Avots: ME II, 746