Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'nũ' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'nũ' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (47)

bēnūzis

bē̦nũzis,

1) Schafstall
[?] P. All.;

2) ein Dämelak, ein plumper, dummer Mensch:
stāv kâ bē̦nūzis, muti atplētis; kur nevajaga, tur mute kā laidars; kur vajadzētu, tur ne bū, ne bē Naud., Nogallen, Wandsen A. X, 2, 535. [Vgl. bē̦nausis.]

Avots: ME I, 290

knūba

‡ knũba Behnen, Muremois (?), Wandsen, comm., = ‡ knur̃ba.

Avots: EH I, 634

knūbāt

‡ I knũbât(iês) Lems., hin und wieder ein wenig picken (knũbâtiês Windau), mit dem Schnabel das Gefieder reinigen (knũbâtiês Smilt.): vista knūbā savas spalvas. vistas knūbājas pa dārzu.

Avots: EH I, 634

knūbāties

‡ I knũbât(iês) Lems., hin und wieder ein wenig picken (knũbâtiês Windau), mit dem Schnabel das Gefieder reinigen (knũbâtiês Smilt.): vista knūbā savas spalvas. vistas knūbājas pa dārzu.

Avots: EH I, 634

knūbāties

‡ II knũbâtiês, gebückt (und saumselig) afbeiten Serbig., Trik., Wandsen, Wolmarshof, "tūļâties" Kegeln, Wenden. Wohl identisch mit knũbâtiês I.

Avots: EH I, 634

knūbēt

knũbêt od. knũbât, den Kopf hängen lassen: [viņš aizsnaudies un knūbā vien Dond.] kuo nu tâ knūbē, vai tev kas kait? Sassm. Hierzu wohl auch das Refl. knūbêtiês "?": vilks duomīgs pie krūma tur knūbējās Lapsa - Kūm. 261. [Zu * knubt, kņubt, knublis (s. dies), li. kniúboti "находиться в состоянiи нагнувшагося", kníaubties "опускать голову".]

Avots: ME II, 250, 251

knūja

knũja: auch (ein Stock, Knüppel) Grob., Kabillen, Kapseden, Nabben, N.-Autz, Zabeln, (ein dicker Knüppel zum Schlagen) Seyershof, ("kuoka runga zirga mietiņa iesišanai zemē") Salis.

Avots: EH I, 635

knūja

[knũja Arrasch, = kũja; knūja, ein Hölzchen, mit dessen Hilfe man den Prahm über den Fuss führt Bezzenberger Lett. Di. - St. aus Puseneeken, Wid. Aus kūja . nūja?]

Avots: ME II, 251

knūza

knũza [Idwen, N. - Peb., = kūza]: birzī knūzu darināju BW. 12132, 8 var. Zum n vgl. knūja.]

Avots: ME II, 251

linūzis

‡ linũzis AP., jemand, der grosse (lange) Kleider trägt.

Avots: EH I, 743

nocilas

nũcilas, zur Schädigung des Nächsten niedergelegte Zaubermittel: nuocilas - raganu nuomešļi, kâ sapuvušas uolas, matu kušķi, lupatas Naud., [Oppek.] raganas atstāj kâ iedarījuma (burvības) zīmi nuocilas LP. VII, 569. uz kūts durvīm šai (pūpuoļu) svētdienā uzve̦lk trīs krustus, tad nuocilu ne̦sātāji netiekuot tur iekšā. tâ˙pat tas jādara cituos svē̦tkuos, kad nuocilu ne̦sātāji staigājuot apkārt Etn. II, 53; I, 75.

Avots: ME II, 768

nolaigot

nũolaĩguôt, tr., ablaugnen, negieren Klars.: viņš nuolaiguo šuo sakaru MWM. IX, 560.

Avots: ME II, 807

nūja

nũja: auch AP., Dunika, Ermes, Frauenb., Lems., Mesoten, Selg., Stenden, Windau (unbek. in Kegeln, N.-Peb., PrL, Saikava, Schwanb., Smilt., Trik.): ābeles n. BW. 21230, 1. dzelža n. ruociņā 31769.

Avots: EH II, 29

nūja

nũja [auch Wolm., Lautb., Dond., Salis, Ruj., Līn., nûja 2 Bl., Gr - Essern], der Knüttel, Stock, [Keule Manz. Lettus: gribu es šuo pūķi bez zuobina un nūjas nuokaut Glück Apokr., S. 295. Aus liv. nuja (mit dem ū von le. kūja dass.?), s. Thomsen Beröringer 271.]

Avots: ME II, 754

nūjenieks

nũjeniẽks,

2): auch (ein ungebetener Hochzeitsgast)
A.-Schwanb.: žagata ... kâ nūjeniece pie mielasta ruonas Stender Pas. un st. 1789, S. 110.

Avots: EH II, 29

nūjenieks

nũjeniẽks, nũjiniẽks,

1) der Knüttelmann, der Bettler;

2) ein Hochzeitsgast mit Knüppeln, ein ungebetener Gast bei festlichen Gelegenheiten:
viņš atnācis nūjeniekuos, er ist zum Fest (Hochzeit, Beerdigung, Taufe) ohne Einladung gekommen Nurm. RKr. XI, 80.

Avots: ME II, 754

nūjnieks

nũjnieks Salis, = nũjeniẽks 2: lai krata nūjniekus (Var.: panāksnus) pa luogu laukā BW. 20891 var.

Avots: EH II, 29

nūlai

‡ nũ˙laî 2 Behnen n. FBR. XVI, 149, = nule.

Avots: EH II, 29

nūlāks

‡ nũlāks "tuvāks laika ziņā tagadnei" Behnen n. FBR. XVI, 147.

Avots: EH II, 29

nūnas

nũnas, die Wiege (in der Kindersprache) Konv. 1 211.

Avots: ME II, 754

nūņāt

[I nũņât,

1) hätscheln,
auklēt: n. bē̦rnu Salis;

2) wie eine Puppe einwickeln
Ruj. Refl. - tiês, sich einwickeln Bers.]

Avots: ME II, 754

nūnis

nũnis,

1): auch Breslau; bē̦rni taisa nūnīšus (Wickelpuppen)
Salis; ‡

2) ein Faulpelz
Seyershof.

Avots: EH II, 29

nūnis

nũnis [Salis, Ruj.], nūne U., die Puppe ein kleines Kind: nūnītis būs rātns A. XX, 923.

Avots: ME II, 754

nūška

‡ nũška Orellen. comm., ein saumseliger und unsauberer Mensch, ein Trödler: kam neveicas ne˙kas un neš,ķiŗas, kas dzīvuo tâ kâ sūdu lācis, tas ir kâ n.

Avots: EH II, 29

nūskāties

nũskâtiês, - ājuôs, trödeln: kuo tu tur nūskājies Paul.

Avots: ME II, 754

nūž

nũž: auch Orellen n. FBR. XI, 45 (hier auch nũžã !).

Avots: EH II, 29

nūž

nũž in Salis nûž 2], Interj. zur Beruhigung der Kühe beim Melken: ja grib teikt, lai guovs stāv mierīgi,! BW. 28911. Dazu das Substantiv nūža, als Anredeform für eine Kuh.

Avots: ME II, 755

nūza

‡ nũza N.-Peb. "liela kūja". Aus nūja + kūza?

Avots: EH II, 29

nūža

‡ I nũža, comm., ein ungeschickter (und fauler Seyershof) Mensch Rothof: vīrs tāds lē̦ns n. vien bij Seyershof; eine unsaubere und bei der Arbeit langsame Frau Lems.

Avots: EH II, 29

nūža

‡ II nũža Lems., Orellen "eine Kuh".

Avots: EH II, 29

nūžala

‡ nũžala Seyershof, ein faules Weib.

Avots: EH II, 29

nūžāt

nũžât, tr., töten. Refl. - tiês, sich abplagen, sich abquälen bei einer Arbeit Karls.

Avots: ME II, 755

nūžāt

I nũžât, Refl. -tiês: bei der Arbeit trödeln Seyershof, ( nũže̦s) Rothof: vai tad Liene kuo strādā? viņa jau nūžājas vien pa tīrumu Seyershof.

Avots: EH II, 29

nūžināt

nũžinât tr., nūž, nūž sagend veranlassen, dass die Kühe sich hinlegen: kur viņš zirgus tprusināja, tur tu guovis nūžināji (Var.: guldināji) BW. 21988, 4.

Avots: ME II, 755

nūžulis

‡ nũžulis Seyershof "neveikls cilvē̦ks": viņš tāds n. ir, ne˙kur negrib kustēties.

Avots: EH II, 29

panūžāt

‡ panũžât Segew., (Kühe) ein wenig besänftigen (nūž, nūž sagend): ej, panūžā, lai nebadās!

Avots: EH XIII, 161

snūķis

snũķis: duod tam nezvē̦ram pa viņa snūķi! Blaum. Raksti IX 4 (1937), S. 135.

Avots: EH II, 543

snūķis

snũķis Dond., Bauske, = snuķis: le̦pnu snūķi uzme̦tusi BW. 18922 var. (aus Usmaiten).

Avots: ME III, 979

spinūzis

spinũzis Sassm., die Filzlaus: tam puisim ir spinūži.

Avots: ME III, 998

stenūzis

ste̦nũzis "einer, der viel stöhnt und immer unbeholfen ist" Gr. - Sessau.

Avots: ME IV, 1062

vīnūzis

vĩnũzis, das Weinhaus, die Weinschenke Wid. Aus einem nd. wînhûs.

Avots: ME IV, 640

Šķirkļa skaidrojumā (17)

bridenis

bridenis [Burtn.], bridiņš (li. bridinũs), ein Watenetz, ein Netz zum Krebsen Adsel, Plm.; vgl. bradenis und bredenis.

Avots: ME I, 331

kādeliss

‡ *kādelis (erschlossen aus oslle. kuodeľś) Nautrēni, Welonen "ein Stock (nũja)".

Avots: EH I, 598

knipelēt

‡ II knipelêt, kldppeln BielU. Aus nd. knũppeln "Spitzen wirken, was vermittelst kleiner Klöppei geschieht", s.Sehwers Unters.55.

Avots: EH I, 631

knuja

‡ knuja (mit it zu lesen?), ein Knüppel Frauenb.: viņam liela k. ruokā. Vgl. knũja.

Avots: EH I, 634

knūzāties

knūzâtiês,

1) "ap vienu darbu ilgi, agŗlaicīgi rīkuoties" Widdrisch;

[2) knībāt 2 Neu - Wohlfahrt;

3) knũzâtiês Kolzen, Widdrisch, = knuõterêtiês].

Avots: ME II, 251

minots

minuõts (unter minũte): auch Schnehpeln.

Avots: EH I, 816

noknubt

[nùoknubt Dond., krumm werden]; part. praet. nùoknubis, nùoknūbis, nùoknũbẽjis Sassm., niedergeugt, gebückt: sēd aiz galda nuoknubuse (Var.: nuoknūbuse, nuoknūbēj[u]si) kâ dze̦lte̦na miežu vārpa BW. 21369.

Avots: ME II, 800

nolaicīt

[nùolaicît,

1) "nuopērt (durchprügeln)"
Lös., Sessw., Warkl.;

2) "naschend (und verstohlen) anrühren":
kaķis nuolaicījis pienu Vank.;

3) glättend abstreichen:
n. maizes kukuļus ar slapjām ruokām pirms krâsnī laišanas Sessw.; vgl. nũōlaitît.]

Avots: ME II, 807

nūle

nùle 2 : auch Baltinow n. FBR. XI, 135, Borchow n. FBR. XIII, 30, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 92, Skaista n. FBR. XV, 48, Wessen n. FBR. XIII, 91, Auleja, Kaltenbr., Līvāni, Oknist, Pilda, Zvirgzdine, nũ˙le Behnen n. FBR. XVI, 147, nù˙le 2 Oknist n. FBR. XV, 184.

Avots: EH II, 29

šnūdrautiņš

šnūdrautiņš Bw. 7056 var., (mit nũ ) Schibbenhof, (mit nū ) Schwanb., Selsau, das Schnupftuch.

Avots: ME IV, 89