[nûglis Wandsen, ein ungewandter Töpel: kâ beidzamie nūgļi mēs e̦sam ierinduoti pašā pēdējā šķirā De̦glavs Rīga II, 2, 951.]

Avots: ME II, 754

nûglis ² : ein Fauler (mit ū ) Siuxt n. BielU. - Bielenstein stellt es zu nūdêt "kriechen".

Avots: EH II, 29