nabaguôt, intr., betteln: atduodi bē̦rniem mantu un pēc eji pats nabaguot! viņam arī nebij jānabaguo pēc viņas laipnības Purap. Refl. -tiês, bettelnd umhergehen U.; [sich irgendwie durchschlagen Wid.]

Avots: ME II, 686

nabaguôt, Refl. -tiês,

1): ķēniņa dē̦ls staigājis apkārt nabaguodamies Pas. X, 335; ‡

2) knausern
Frauenb.: es neiešu n.; kad pē̦rk, tad - labu!

Avots: EH II, 1