naîd(i)niẽks, naîdeniẽks C. (f. - niẽce), ein Missgönner, Feindseliger, Feind: es ar savu naidenieku uz e̦ze̦ra satikuos BW. 31971. padziedam mēs, māsiņas! vai mēs kādas naidenieces (Var.: naidinieces, naidenīcas)? 832.

Avots: ME II, 689

naîdiniẽks: auch Tdz. 48785, Gr.-Buschh. n. FBR. Xll, 66, Kaltenbr., fem. naidinieca Tdz. 44554; labāk man daudzi draugu, nekâ daudzi naidinieku BW. 9107 var.

Avots: EH II, 3