I narva, [der Narr AP.].

Avots: ME II, 693

I narva: pa[r] narvu AP.,

a) sehr leicht, mühelos:
mēs šuogad nuopļāvēm sienu tīri p. n.;

b) billig:
gaļa bijuse gaiši p. n. - nu ne˙maz nemaksājuse. viņš nuopirku tuo gluži p. n. (ähnlich: Saul. Raksti V, 69);

c) "?": man šitie zābaki stāv tīri kà p. n., - vairāk nevaru ieaut kâ vienas plānas zeķītes.

Avots: EH II, 5

II narva "eine Schweines" Sessw.

Avots: ME II, 693

‡ *III narva od. *narvs, = nar̃vis (?): vecītis ... ķīlē ve̦lnu narvā Pas. XI, 167.

Avots: EH II, 5