nejaucēns

nejaûcẽ̦ns, ein Hässlicher, ein Abscheulicher, Niederträchtiger Mat., Peb.: tāds nejaucē̦ns rādās cilvē̦ku acīs A. pats nejaucē̦ns vīriešu ģīmī ir viņš RA. sāpes, kuo tam nuodarījis šis skaistais milzis, šis nejaucē̦ns A. XII, 408.

Avots: ME II, 716