nelaicnieks

nelaĩciniẽks,

1): nelaicinieki, frühzeitig verkümmerte Gewächse
B. Vēstn.

Avots: EH II, 14


nelaicnieks

nelaicnieks,

1) ein Unzeitgemässer:
dze̦gūzi, tādu nelaicnieci, kas ziemas vidū kūkuojuot Pas. XI, 68 (aus Serbig.);

2) ein Selbstmörder
RKr. XX, 81.

Avots: EH II, 14