nemitīgs

nemtîgs, nemituošs unaufhörlich: nemitīga darbība A. XI, 610: izcēlās kaimiņu starpā nemitīgi kaŗi Plūd. gaisu cīruļi pilda nemituošām gavilēm Jauns. Adv. nemitîgi, unaufhörlich: nemitīgi pāgruozās Pūrs III, 89.

Avots: ME II, 723