nepil˜nîgs,

1) unvollkommen;

2) gestört, blödsinnig:
viņš tīri kâ nepilnīgs Vēr. II, 903, [Wolm.]. vai tu esi traks vai nepilnīgs? Kaudz. kas te ap mums kâ nepilnīgs lakstuojās R. Sk. I, 27.

Avots: ME II, 727

nepil˜nîgs, 2: auch Oknist.

Avots: EH II, 17