nepratīgs

nepratîgs, nicht verstehend, unbewandert, unvertraut: es šajā vietā e̦smu nepratīgs, lūdzu izskaidruot Etn. IV, 161. es vēl e̦smu dzīves nepratīgs Akur. [nepratīgu un neslavē̦tu ļaužu] bē̦rni Glück Hiob 30, 8.]

Avots: ME II, 728


nepratīgs

nepratîgs: n. guodu duot ve̦cākam cilvē̦kam Frauenb. nepratīgu līgaveņu Tdz. 45857 var.

Avots: EH II, 17