nerāts

nerāts, [nerātns Celm.], unglücklich: viņš bija nerāts, tuo darījis Mar. n. RKr. XVII, 127. [Wohl aus r. недаръ "nicht froh".]

Avots: ME II, 729


nerāts

nerāts: "unruhig, aufgeregt, vorwurfsvoll" (mit à 2 ) Kaltenbr. n. prāts. n. bē̦rnu palaidis vienu.

Avots: EH II, 18