nerīžīgs

nerîžîgs 2, nerîžs 2, unartig, ausgelassen, [unbändig, albern U.]: bē̦rns ļuoti nerīžigs Etn. I, 153. nerīžākie puikas Dünsb.

Avots: ME II, 730


nerīžīgs

nerîžîgs 2 : auch (unartig) Siuxt (mit ĩ ).

Avots: EH II, 18