[nesaîstîgs ² Ruj., beim Binden brechend: nesaistīgas rīkstes lūst, kad tās sien ap mietiem.]

Avots: ME II, 730

nesaîstîgs ^2, ‡

2) keinen Zusammenhang habend
Vank.: nesaistīga runa.

Avots: EH II, 19