nesamaņa
nesamaņa [Fest.],
1) die Bewusstlosigkeit, Besinnungslosigkeit:
viņi līdz nesamaņai piedzē̦rušies Blaum. svē̦tā nesamaņā slīd pār klusuo zemi krē̦slas audi Vēr. I, 10226; [
2) = nesapratne: paliek pa˙visam nesamaņā De̦glavs Rīga II, 1, 248].
Avots: ME II, 731
1) die Bewusstlosigkeit, Besinnungslosigkeit:
viņi līdz nesamaņai piedzē̦rušies Blaum. svē̦tā nesamaņā slīd pār klusuo zemi krē̦slas audi Vēr. I, 10226; [
2) = nesapratne: paliek pa˙visam nesamaņā De̦glavs Rīga II, 1, 248].
Avots: ME II, 731