nesātīgs
nesãtîgs,
1) unmässig:
nesātīgs cilvē̦ks; nesātīgi baudīt stiprus dzērienus;
2) nicht sättigend, keinen Segen habend:
nesātīga barbība. bet nauda bija ļuoti nesātīga, juo gada laikā tā izšķīst šâ bez svētības LP. I, 117.
Avots: ME II, 732
1) unmässig:
nesātīgs cilvē̦ks; nesātīgi baudīt stiprus dzērienus;
2) nicht sättigend, keinen Segen habend:
nesātīga barbība. bet nauda bija ļuoti nesātīga, juo gada laikā tā izšķīst šâ bez svētības LP. I, 117.
Avots: ME II, 732