nevīdēt

[nevîdêt 2, nicht gönnen Bauske; III prs. nevīd Rainis VI, 391.]Refl. -tiês, sich nicht gönnen: viņš nevīdas guodīgi paēst Kand., Paul.

Avots: ME II, 740


nevīdēt

nevîdêt, Refl. -tiês: nevīdas ieduot ... ne maizes kumuosa Pas. IX, 503.

Avots: EH II, 23