niceklis,

1) ein verachtetes, verächtliches Subjekt:
tu niceklis! Rainis;

2) verächtlicher Zustand, Verachtung:
nieceklī likt, būt Etn. IV, 161. niceklī, paļiņās pirmuo gadu tautiņās BW. 23830.

Avots: ME II, 743

niceklis,

2): niceklī ( "?") krist Fehteln. alus aizgājis niceklī (= kļuvis nebaudāms) Prl. cilve̦ks niceklī (ein Taugenichts)
ebenda.

Avots: EH II, 24