nievāt

niẽvât [auch Bl., nievât 2 Kl., Kr., niêvât 2 Iw. [, - ãju (li. neivoti "tadeln"], tr., schmähen, verachten, [niederdrücken U.]: [mūsu dvēsele tuo... nievāta Glück Psalm 123, 4.] le̦pnais bagātnieks nievā nabadziņus. Subst. nievãjums, das Verachtete, das Verachtethaben; nievâtãjs, der Schmäher, Verächter: puisīt[i]s meitu nievātājs BW. 12779.

Avots: ME II, 752


nievāt

niẽvât: auch Seyershof.

Avots: EH II, 28