nočirkstēt
nùočirkstêt, intr., einem schnarrenden, knirschenden, knisternden Laut von sich geben: sienas pulkstenis nuočirkst pieci minūtes priekš sišanas: čirks! RKr. XVII, 41. visi mati nuočirkstēja BW. 19489. uz celiņa viegli nuočirkstēja viņas suoļi Saul. III, 132. likās, it kâ kad durvis nuočirkstē̦tu Poruk II, 30. putni nuočirkst savu dziesmu, die Vögel zwitschern ihr Lied ab Aps.
Avots: ME II, 770
Avots: ME II, 770