nošķelt
nùošķelˆt [li. nuskélti], tr., abspalten, abtrennen: šķembeli nuo kuoka, biezu šķēli gaļas. [Refl. -tiês,
1) sich abspalten, sich abtrennen:
le̦dus nuošķēlies nuo malas;
2) ohne sein Zutun abgespalten werden:
cē̦rtuot nuošķēlās lielāks gabals nekâ gribēja.]
Avots: ME II, 865
1) sich abspalten, sich abtrennen:
le̦dus nuošķēlies nuo malas;
2) ohne sein Zutun abgespalten werden:
cē̦rtuot nuošķēlās lielāks gabals nekâ gribēja.]
Avots: ME II, 865