nùošļùkt,

1) tr., abschleifen, abtragen:
viņš pasialas pawisam nuošļūcis Kand.;

2) abspinnen:
nuovērpu, nuošļūcu sev kuodeliņu BW. 704;

3) intr., hinab-, herabrutschen, hinab-, herabgleiten: nuošļūca taisni lejā A. XX, 560.

Avots: ME II, 869

nùošļùkt, ‡

4) n. nevīžīgu suoli, langsam und schwerfällig hingehen (?):
viņām nuo muguras Babans nuošļūca savu platuo, nevīžīguo suoli Ciema spīg. 266.

Avots: EH II, 97