nošmaukstēt
nùošmaũkstêt, nùošmaũkšķêt, nùošmaũkstinât, nùošmaũkšķinât,
1) intr., einen klatschenden, knallenden Schall von sich geben:
pātaga nuošmaukstēja;
2) tr., abschmatzen:
jaunavu Lapsk. Refl. -tiês, einmalig klatschen, knallen, sich abschmatzen: nuobučuoja viņu, ka nuošmaukstējās vien A. XII, 347.
Avots: ME II, 869
1) intr., einen klatschenden, knallenden Schall von sich geben:
pātaga nuošmaukstēja;
2) tr., abschmatzen:
jaunavu Lapsk. Refl. -tiês, einmalig klatschen, knallen, sich abschmatzen: nuobučuoja viņu, ka nuošmaukstējās vien A. XII, 347.
Avots: ME II, 869